Raksturīgs novecošanas vēstnesis ir organisma pretošanās samazināšanās adaptācijai, kuras pamatā ir likumsakarīga sistēmu un orgānu šūnu funkciju pazemināšanās.
Ievērojamu zinātnieku uzmanību piesaista novecošanas procesu izmaiņas galvenajās ķermeņa sistēmās - imūnajā, sirds un asinsvadu, centrālajā nervu un endokrīnajā. Novecojot dažādu orgānu un sistēmu mijiedarība noved pie patoloģijas, kas var vājināt kontroli pār organisma iekšējo vidi, vājinot imunitāti un pašregulēšanas spēju.
Jāatzīmē, ka mūsdienu fizioloģisko stimulācijas līdzekļu izmantošana ar zinātniski pārbaudītiem priekšstatiem par organisma novecošanos, nozīmē, ka pastāv reāla iespēja, pārvaldīt cilvēku novecošanās procesu. Šī pieeja ir balstīta uz to, ka pastāv ķermeņa bioregulēšanas iespēja, kura darbojas kā mobilais starpnieks, ar peptīdiem, kuru funkcija ir nodot informāciju mijiedarbībai šūnu imūnās, nervu, endokrīnai un citām sistēmām.
Šodien peptīdu lietošana ir labākais un objektīvākais lēmums revitalizācijas jomā un onkoloģisko slimību profilaksē, jo tā ļauj atjaunināt šūnas un audus, ne tikai regulējot visu ciklisko procesu sinhronizācija, bet arī palielinot šūnu dalīšanos.
